Mēs piedāvājam laivu nomu, lai veiktu vienkāršu 1 dienas braucienu pa iespaidīgo un skaisto Gaujas upi. Maršruts sākas pie Līgatnes pārceltuves, un tā kopējais garums ir 24 kilometri. Visā Baltijā nav citu tādu prāmju pārceltuvju kā Līgatnes prāmju pārceltuve. Tā kā pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā, tā ir vēl jo īpašāka.
Tā sastāv no 2 paralēlām koka laivām, kas savienotas ar dēļu klāju. Pāri upei izstieptas virves neļauj straumei nest prāmi, bet straumes spēks to pārvieto no krasta uz krastu. Prāmja vadītājs tikai vada prāmi lejup pa straumi.
Pēc Otrā pasaules kara Līgatnes papīrfabrika par saviem līdzekļiem uzcēla prāmi, lai strādnieki un skolēni no pretējā Gaujas krasta varētu nokļūt Līgatnē. Pirms kara prāmi aizstāja tilts, kas kara laikā tika nopostīts.
Līgatne un tās dabas takas atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Līgatnes dabas takas ietver mežu ar vairāk nekā 5 km garu pastaigu taku, kā arī celiņus gājējiem un velosipēdistiem. Šīs takas ir veidotas kā vieta, kur apmeklētāji var vērot savvaļas dzīvniekus un arī Latvijas dabai raksturīgās putnu sugas.
Upes labajā krastā, 2 km tālāk stāvā līkumā, var redzēt Katrīnas klinti – pasakainu atsegumu, kas ir aptuveni 200 metrus garš un vietām pat līdz 15 metrus augsts.
Pēc vēl viena kilometra labajā krastā redzamas Gūdu klintis. Tās mēdz saukt arī par Gaviļu klintīm, un iemesls tam ir to atbalsojums. Vēl viens nosaukums šīm klintīm ir Tālskatu klintis, un šeit nosaukums jau saka priekšā, ka tās tiek dēvētas šādi to skaistā skata dēļ, kas paveras.
Līdz pat 18 metrus augstās un 250 metrus platās smilšakmens klintis atgādina milzīga kuģa priekšgalu, kas dodas augšup pa Gauju. Klinšu vertikālā siena šajā daļā ir 14-15 metrus augsta.
Par Gūdu klintīm, tāpat kā par vairumu citu, ir vairāki stāsti. Teika vēsta, ka reiz netālu esošajā Gūdu mājā dzīvojis ļoti skops saimnieks, kurš savu dvēseli ieķīlājis velnam. Tad velns saimnieku ar visu maisu naudas ievilcis stāvajā kraujā dziļā bedrē iepretim Gūdu klintīm. Laupītāji, ejot garām šai atverei, vienmēr ziedoja sudraba naudu, lai tiktu cauri viltīgajam līkumam. Ja kāds plostnieks noslīka, tad, lai viņu atrastu, vajadzēja iemest Gaujā maizi ar degošu sveci. Kur svece nodzisa, tur arī vajadzēja meklēt.
Vēl pusotru kilometru zemāk atrodas Launaga klints, kas tā nosaukta tāpēc, ka vislabāk izskatās pusdienlaikā, kad uz tās spīd saule. Skats no klints virsotnes ir elpu aizraujošs. Nepārtrauktais masīvs ir 250 m garš, bet izkaisīti atsegumi redzami kilometru garumā.
Divus kilometrus tālāk var redzēt kreisā krasta pieteku Vildogu, bet vēl divus kilometrus uz priekšu – Braslu, kas ir labā krasta pieteka. Šī ir ainaviski bagāta upe, kas ir ideāli piemērota gan laivošanai, gan skaistu skatu baudīšanai.
Mazā upīte Dauda ietek Gaujā 9 kilometru attālumā. Tā plūst cauri līdz 40 metrus dziļam kanjonam ar vairākiem līdz pat 2,3 metrus augstiem ūdenskritumiem. Skatu bagātina tas, ka tuvojoties Siguldai, gandrīz no katra upes līkuma var redzēt Turaidas pili.
Kilometru pirms Turaidas būs redzama kreisā krasta pieteka Vējupīte. Ja pēc šī piedzīvojuma jums vēl būs atlikuši spēki, esat aicināti uzkāpt Gleznotāju klintī, kā arī izstaigāt Kraukļu gravu Vējupītes krastos. Kraukļu graviņa ir Gaujas svītas smilšakmens atsegums Vējupītes kreisajā krastā. Gauja vietām veidota no tumši sarkana un vietām no vidēji sarkana devona smilšakmens.
Gravas augstākajā punktā tā ir 11,5 metrus augsta, un tās augstās, vertikālās sienas klātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem un zīmējumiem. Kraukļa ala, kas ir neliela trīsstūrveida 5 metrus gara ala, ir iebūvēta Gleja sienā. Papildus šim, netālu atrodas Pētera ala un Sateseles pilskalns, no kura kāpnes ved uz Paradīzes kalnu jeb Gleznotāju krauju. Turaida atrodas viena kilometra attālumā, un pa labi no tās atrodas lielā Turaidas sala. Siguldas tilts atrodas vēl 2 kilometru attālumā.